Bišu maizi bites gatavo no ziedputekšņiem, kurus izvieto šūniņās, cieši sastampā ar galvu un pārlej ar medu. Putekšņu virskārta piesūcas ar medu un kļūst necaurlaidīga. Baktēriju un fermentu iedarbībā rodas pienskābe, kas šūniņu saturu iekonservē. Bišu maize iegūst brūnganu nokrāsu un pēc garšas atgādina lauku rupjmaizi ar skābenu garšu.
Bišu maizes ķīmiskais sastāvs (pec J. Svobodas): 20.3 – 21.7% olbaltumvielu, 0.67 – 1.58% tauku, 24.4 – 34.8% ogļhidrātu, 2,4 – 2.6% pelnu, 3.06 – 3.20% pienskābes, apmēram 25 dažādi makroelementi un mikroelementi, B grupas vitamīni, A, D, C vitamīni, hormoni, fermenti. Bišu maizi bites izmanto uzturā kā olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu avotu. Medicīnā bišu maizi lieto organisma vispārejā stāvokļa, ēstgribas, gremošanas orgānu darbības un asins sastāva uzlabošanai, kā arī dažādu aknu slimību ārstēšanai. Bišu maizes bioloģiskā iedarbība ir līdzīga kā ziedputekšņiem, bet organisms to labāk izmanto. Kā arī bišu maize, atšķirībā no ziedputekšņiem, ir hipoalerģiska, tāpēc to var lietot arī bērni un cilvēki, kuriem pret svaigiem ziedputekšņiem ir alerģija.
Pieaugušam cilvēkam gadā vajadzētu apēst 250 – 300g bišu maizes. Vēlams to lietot pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā, bet ne vēlu vakarā, jo varētu tikt traucēts miegs. Kursa ilgums 20 dienas! Bišu maizi mutē rūpīgi izkošļā un norij.
To iesaka pret mazasinību, neirozēm, apetītes trūkumu, vēdera aizcietējumiem, kā arī sirds asinsvadu slimību gadījumos, pret aknu cirozi, hepatītu, kolītu, divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, priekšdziedzera slimību vīriešiem. Bišu maize paaugstina organisma spēju pretoties dažādiem vīrusiem un infekcijām. Tā ieteicama pavasaros un rudeņos, lai izsargātos no saaukstēšanās slimībām.
Bišu maizi iegūst, to ar irbulīti izņemot no šūnām vai ari sasmalcinot kopa ar šūnām un tad attīrot no vaska. Uzglabā slēgtos traukos tumšā, vēsā vietā. Bišu maizi var ļoti labi konservēt medū.
Medus Veikalā bišu maizi var iegādāties gan sausā veidā, gan bišu maizi medū.