Medus

Medus ir produkts, kuru bites ražo no ziedos iegūtā nektāra. Bites nektāru ievāc no visdažādākajiem ziediem. Ievākto nektāru bites pārnes stropā, kur to, ar snuķīša palīdzību, ievieto šūniņās. Šī procesa laikā medum bites medum pievieno dažādas bioloģiski aktīvas vielas — fermentus, vitamīnus u.c. Turpmākajā procesā citas bites ar spārniņu palīdzību vēdina, lai ātrāk izgarotu liekais mitrums. Pēc tam bites šūnas aizvāko. Medus nogatavināšanai vidēji nepieciešamas 2 nedēļas. Pēc tam biškopis no stropa izņem rāmjus ar medu, tos atvāko un izsviež vai izspiež medu, kuru attiecīgi fasē.

1.Medus sastāvs

Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem — gadalaika, laika apstākļiem, botāniskās daudzveidības un citiem apstākļiem. Dabisks ziedu medus satur glikozi, fruktozi (līdz 80 %), ūdeni — 16—20 %, saharozi, dekstrīnus, fermentus, vitamīnus, fenola tipa savienojumus, minerālvielas, aminoskābes un citas organiskās skābes. Uzskata, ka vitamīnu avots medū ir ziedputekšņi.

2.Medus īpašības

Medu var iedalīt vairākās grupās pēc dažādām īpašībām:
· pēc botāniskās izcelsmes ( no kādiem augiem ievākts nektārs) — liepu ziedu medus, viršu ziedu, rapša ziedu medus, griķu ziedu medus, facēlijas ziedu u.c.
· pēc ievākšanas vietas — meža ziedu, pļavas ziedu
· pēc iegūšanas veida — izsviests medus, izspiests medus, šūnu medus (sekciju medus).
· pēc konsistences — šķidrs, krēmveida, putotais, želejveida ( viršu ziedu medus), ciets (sakristalizējies medus).
Dabiskais medus var būt dažādās krāsās — no pavisam gaiši dzeltena, līdz gandrīz melnai krāsai. Gaišs medus parasti ir no pavasarī ziedošajiem augļu kokiem, no liepu, āboliņa, amoliņa ziediem. Tumšāks jeb dzintarkrāsas medus parasti ir dažādu ziedu medum, pļavas ziedu medum. Ar vairāk vai mazāk izteiktu brūnu nokrāsu ir meža ziedu medus, viršu ziedu medus. Tumši brūns līdz pat melnai krāsai mēdz būt griķu ziedu medus.
Medus krāsu nosaka tajā esošie fenola tipa savienojumi, kuriem piemīt antioksidantu īpašības. Jo tumšāks medus, jo tajā vairāk vielas ar antioksidantu un antibakteriālu iedarbību. Tumšo krāsu dod arī medū esošās minerālvielas.
Svaigi ievākts ziedu medus ir ļoti šķidrs. Atkarībā no medus botāniskās izcelsmes tas sakristalizējas. Viena medus šķirne sakristalizēsies ātrāk, cita lēnāk. Vislēnāk kristalizējas viršu ziedu medus. Tam raksturīga želejveida konsistence. Viršu ziedu medum sakristalizēties neļauj tajā esošie koloīdi, daļiņas, kas atgrūžas viena no otras, tā neļaujot veidot vienmērīgus cukura kristālus. Medus šķirnēm ar augstu koloīdu saturu (viršu medus, griķu medus) var būt novērojama pastiprināta putu veidošanās.
Cik dažādas medus šķirnes, tik dažādas būs arī dažādo medus šķirņu un veidu garšas. Pat viena biškopja ievāktais medus dažādās sezonās, gadalaikos, laika apstākļos atšķirsies pēc garšas. Tas ir tikai normāli, ka dažādu biškopju piedāvātais dažādu ziedu medus, pat monoflorais, piemēram, liepu ziedu, griķu ziedu medus pēc garšas atšķirsies. Tas skaidrojams, gan ar atšķirīgiem laika apstākļiem dažādos reģionos, piemēram,. mitrā laikā nektārs būs vājāks, atšķaidījies. Pārāk karstā laikā tas būs maz, bet koncentrētāks.

3. Medus lietošana

Medu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Iekšķīgi medu lieto kā ēdienu saldinātāju. Tomēr, medus ir ne tikai pārtikas produkts. To plaši lieto arī tautas medicīnā.
Saaukstēšanās gadījumā, pēc ēšanas vēlams nosūkāt kādu karoti medus. Tas atvieglos simptomus un palīdzēs mazināt iekaisumu. Gremošanas trakta iekaisumu gadījumos medu ieteicams lietot pirms ēšanas.
Medu iekšķīgi lieto kā dažādu uztura bagātinātāju sastāvdaļu. Katrs būs dzirdējis par tādu pretgripas tautas līdzekli, kas sastāv no ķiplokiem, dzērvenēm un medus. Pašlaik, kad pieaug dažādu eksotisku augļu pieejamība, medu gatavo arī ar ingveru, dažādām garšvielām, citroniem u.c.
Ārīgi medu lieto pirtī ādas attīrīšanai un barošanai; komprešu veidā, kā arī vietējo aplikāciju veidā. Ārvalstu zinātnieki ir izpētījuši, ka uz dažādām brūcēm īpaši labvēlīgi iedarbojas griķu ziedu medus. Medu izmantojot kā apliekamo, tas regulāri jāmaina. Brūču dziedēšanā un attīrīšanā liela nozīme ir augstajai cukuru koncentrācijai medū, samērā lielajam skābumam, kas neļauj attīstīties nelabvēlīgām baktērijām.

4. Medus uzglabāšana

Lai medus pēc iespējas saglabātu savas labās īpašības, tas ir pareizi jāuzglabā. Medu vislabāk glabāt kārtīgi noslēdzamos stikla vai pārtikas plastmasas traukos. Ilgstošai glabāšanai jāizvēlas tumšāka un vēsāka vieta. Jāizvairās no medus turēšanas tiešā saules gaismā; jāsargā no mitruma. Medus ir hidroskopisks un tas uzsūc mitrumu no apkārtējās vides. Ja medū būs par daudz ūdens, tas sāks rūgt.
Uzglabājot medu, tas laika gaitā sakristalizējas un kļūst gaišāks. Var būt, ka medus, to uzglabājot ilgāk, nostājas divos slāņos. Šādu medu vajadzētu realizēt ātrāk

Medus veikala sortimentā ir vairāk nekā 30 veidi medus no dažādiem Latvijas novadiem. Pārdošanā ir gan sveramais – izlejamais medus, gan pašu biškopju fasēts. Medu pirms iegādāšanās iespējams nodegustēt un izvēlēties sev tīkamāko. Uz veikalu varat nākt ar saviem traukiem, vai arī izvēlēties no mūsu piedāvātajiem – ir stikla vai plastmasas tara, kā arī dekoratīvie trauki. Medus veikals saviem pircējiem piedāvā iegādāties arī vienu no populārākajiem medus veidiem – šūnu medu.
Lai nemulst mūsu klienti, ka dažādu biškopju medus ar vienādu nosaukumu var garšot savādāk.